Akas zīme
Akas zīme
Rīgas Vīru Grupas simbols ir Aka, saukta arī par Ozoliņu.
Grupā simbolam ir arī fizisks formāts – rota, kas veidota no sudraba stienīšiem, kuri sakārtoti četrstūrī un kārtojas virzienā uz augšu – reprezentējot aku.
Katru stienīti izkalis grupas dalībnieks – tādā veidā veidojot kopējo aku.
 
 
Aka kā simbolisms satur bagātīgu informotīvo materiālu. Dzīļu psiholoģijas ietvaros tiek uzskatīts, ka simboli iznirst no bezapziņas un satur arhetipisko informāciju.
 
Aka no sausās zemes dod dzīvībai nepieciešamo ūdeni un tiek uzskatīta par svētu vietu, vietu kur mīt gari, zināšanu un veselības avotu, vietu caur kuru notiek vēlmju piepildīšanās.
 
Akas rakšana ir kā tiekšanās pēc veldzējošā zemes mitruma un tās atvērtā forma caur kuru iespējams no jauna un jauna pasmelties veldzējumu veido saiti ar psihes ūdeņu avotiem – iztēli, jūtām, sapņiem un idejām (Ronneberg, Martin, 2010).
 
Latvju mitoloģijā simboliskā zīme -aka (saukt arī par ozoliņu) ir saules zīme. Kopumā skatot, var teikt, ka kvadrātiskā vai stūrainā Saules zīme ar astoņiem uz četrām pusēm vērstiem zariem simbolizē pasauli – ozolu. Tā ir arī zemkopja gada zīme ar tam raksturīgo laika dalījumu astoņās vienādās daļās. Tā ir arī aka – gada laikā krātās pieredzes zīme. Zīmes vidū – tukšums, no kura izverd visa esība, pasaule savā četrvienībā un daudzveidībā. No tukšuma zīmes vidū izverd laiks (laika vilnis) un iesākas jauns gads.
 
 
Aka iezīmē vertikālo asi pasaules modelī – Pasaules kokā. Pati aka atrodas šajā saulē, bet, tieši tāpat kā akas ūdenī atspoguļojas debesis, aka savieno pasaules augšējo (debess) polu ar pasaules lejas (pazemes un ūdens) polu (Celms, 2008).
 
Akas simbols raksturo pasaules pamatu; tajā, caur simboliskiem akas grodiem, kurus rada četri slīpie krusti, veidojas tukšuma telpa jeb Sākotne. Šajā zīmē savienojas augša ar leju un debesis ar pazemes ūdeni. Šī zīme ievada jaunu Saules gadu, tāpēc tā ir arī Saules un pasaules zīme (Tobe, Tobis, 1998)