No sendienām vīri pavadīja lielāko daļu savas dzīves viens otra sabiedrībā. Tas ir pēdējo gadismtu fenomens, ka vīri pavada daudz vairāk laika sieviešu kolektīvos un jauktā sabiedrībā. Medības, lauku darbi, militārā darbība tradicionāli bija “veču lieta”. Jauni puikas uzauga blakus tēviem, citiem ģimenes vīriešiem un svešiem vīriem. Vīrišķības esence tika nodota caur būšanu blakus ikdienā, caur personisku paraugu un attiecībām.

Ir teiciens: “Puiku piedzemdē sievietes, bet par vīrieti izaug kopā ar vīriem”. Vīriešiem ļoti vajadzīgas tīri vīrišķas socializēšanās formas. Ne velti vīriešu starpā ir tik populāras bandas, medību kolektīvi, dažādas biedrības un slepenās ložas.

Vīru grupai, atšķirībā no lielākās daļas šāda veida vīriešu kolektīvās laika pavadīšanas  pasākumiem, ir mērķis pētīt kas ir maskulīnā esence un tiekšanās būt par labāko iespējamo vīrieti par kādu iespējams kļūt.

Neinciciētiem vīriešiem sanākot kopā ir ļoti daudz savstarpējas konkurences un sociālo masku, kurā katrs cenšas nosargāt savu “spēcīgā vīrieša tēlu” – vīrietis kas ir veiksmīgs, robusts un sekmīgs it visā ko dara, neatkarīgs un redzams. Rezultātā satiekas maskas.

Tai pat laikā vīriešiem pietrūkst dziļu autentisku attiecību, kurās viņi var neizlikties un būt patiesi. Brīdī kad maskas krīt izrādās, ka esam daudz līdzīgāki kā domājām un izrādās, ka bailes no neizdošanās, neveiksmes, ģimenes konflikti, neatrisinātas attiecības ar vecākiem, veselības problēmas ir aktuālas visiem.

Pavadot ilgāku laiku kopā ar vīriem tuvās un godīgās attiecībās, izveidojas dziļa uzticēšanās, kas ir pamats, lai spētu būt atklātāks par/ pret sevi un saviem tumšākajiem noslēpumiem bez riska par to tikt nokauninātam. Šāds atklāsmes brīdis, kas notiek starp vīriem, kad tiek noņemtas maskas un notiek dalīšanās ar to kas ir, nevis ar sadomātiem stāstiem,  pats par sevi ir ļoti dziedinošs vīrieša dvēselei. Tas ir ceļš uz integrētāku un autentiskāku personību, kur visiem tās aspektiem ir ļauts būt. Bet tas ir tikai pirmais solis un vīru grupa nebūtu nekas vairāk, kā vaimanātāju klubiņš, ja tas sāktos un beigtos vienīgi ar atklātību un masku noņemšanu.

Ir jāpaskatās uz sevi skaidri un godīgi, un jāatzīst, ka es esmu atbildīgs par visu to kas ir vai nav mana dzīve. Manos spēkos ir veidot savu dzīvi tā kā to vēlos un, iespējams, manī ir daudz par daudz atrunu, pretrunu un “attaisnojošu apstākļu”. Un to izdarīt nav viegli – nav viegli ieraudzīt sevi pilnībā – bez maskām. Bieži vien slīgstam maldīgās galējībās, sakot:  “es esmu tik lielisks”, tikai nez’ kāpēc dzīve to neapliecina vai “esmu neizdevies un neveiksmīgs…” un turpinu sodīt un mocīt sevi.

Vīrieši, kas apņēmušies būt godīgi gan pret sevi, gan pret otru ir lielisks spogulis, kas var iedot atgriezenisko saiti tavam reālajam šodienas “Es”. Ja interesē izaugsme, tad tā ir viena no vērtīgākajām lietām, ko dzirdēt, lai saprastu ko mainīt, ko pieņemt un par ko lepoties.

Ir ērti palikt komfortā, kurā jau esmu – izmaiņas ir grūtas pat, ja ir labi nodomi. Kaut ko izdarīt nereti ir daudz vieglāk, ja zini, ka Tev būs kādam jāatbild,  vai esi izdarījis solīto. Vīru grupas struktūra, kura paredz regulāras tikšanās, un iespēja uzņemties izaicinājumus un apņemšanās, kalpo kā ārējais stimuls. Angliski to sauc par accountability partner – ir kāds, kurš  seko līdzi, vai pildi to, ko esi apņēmies.

Vīriem, kas viens otru pazīst ilgākā laikā un redz sevi nevien caur vārdiem, bet arī darbiem, ir neiespējami samuldēt, “saspraust batonus” par sevi un saviem varoņdarbiem. Tāpēc grupa var iedot objektīvi nepieciešamo “spērienu pa pakaļu”, kad tas ir nepieciešams.

Vīru grupa balstās uz pašorganizēšanās principiem, kas dod lieliskas iespējas pārbaudīt savu apņemšanos apmeklēt katru tikšanos, ierasties laikā un būt sagatavotam, izmēģināt un pielietot dažādas lomas – dalībnieka, vadītāja, kasiera utt. Katra no tām ir arī lielisks patiesības atklāšanas formāts sev un citiem, – nāc un rādi, ko vari un ko nevari. Atkal bez iespējām pasaku stāstiem, jo visi bija klāt un visu redzēja savām acīm.