fbpx

Mīlnieka arhetips

Mīlnieka teritorija: ziedošs dārzs, kur izbaudīt intimitāti un saplūsmi ar otru. Tā ir mīlestības telpa, kuras veidošanā jāiegulda laiks un enerģija. Šo telpu apdraud sadzīviskā ikdiena un darba pienākumi, pret kuriem Mīlnieks izjūt nepatiku.

Mīlniekam ļoti būtisks ir fizisks komforts, jo smalks jutekliskums nav savienojams ar diskomfortu un ciešanām. No otras puses, Mīlnieks ir spējīgs ļoti radoši pielāgoties dzīves grūtībām un atrast kaut ko iepriecinošu vai baudāmu pat visskarbākajā situācijā.

Mīlnieku raksturo kaislības un vētraina jūtu dzīve. Mīlnieks bauda reibumu, ko dod emocijas – tie ir vārti uz ekstāzes un svētlaimes pasauli. Viņš apzinās, ka tam neizbēgami seko sāpju un skumju periods, bet tāda nu ir cena par fizisko un garīgo erotiku.

Mīlnieks ir ciešā kontaktā ar savu ķermeni, rūpējas par tā labsajūtu. Viņš ir atvērts visa veida jutekliski-erotiskajām praksēm, ja vien tās sagādā jaunas satraucošas izjūtas. Piecas maņas ļauj viņam baudīt pasauli visā tās daudzveidībā – caur garšām, smaržām, vizuālu un audiālu skaistumu, un pieskārieniem. Viņš prot ielikt savas sajūtas vārdos un simbolos, runāt par jūtām. Tādēļ mīlnieka enerģijas nesēji ir dzejnieki, mūziķi un mākslinieki, kā arī vienkārši dzīves baudītāji. Bet tie var būt arī uzņēmēji, kuri darbojas ar atvērtu sirdi un uzticas savām sajūtām un intuīcijai.

Mīlnieks ir bezkaunīgs, pat ekshibicionisks. Viņam patīk viņa ķermenis, viņš to kopj, un viņam patīk to aplūkot pašam un izrādīt citiem. Vēlas pieskarties visam un lai viss pieskaras viņam – gan fiziski, gan emocionāli. Mīlnieka enerģija ir gan sakrāla, gan seksuāla, darbs ar to var aizvest līdz mistiskai ekstāzei, kas līdzīga orgasmam. Un otrādi – var pacelt orgasmu līdz reliģiskas ekstāzes līmenim.

Mīlnieka enerģija ir garīgā misticisma pamats – tajā ir savs viedums, kas citādāk nav pieejams. Strādājot ar Mīlnieka enerģiju, cilvēks piekļūst kolektīvajai bezapziņai  – ne tikai savām dzīļu izjūtām un pieredzei, bet arī visu dzīvo būtņu izjūtām un pārdzīvojumiem. Šāda mīloša savienošanās ar Visumu ļauj izjust ne tikai otra prieku, bet arī otra ciešanas: saasinātais jutekliskums paver ceļu dziļai empātijai. Šeit paveras iespēja piepildīt vienu no psiholoģiski visgrūtākajām garīgajām praksēm, kas kristietībā formulēta kā “mīli savu ienaidnieku”.

Ja Mīlnieka arhetips dominē, cilvēkam trūkst disciplīnas, tiek pārkāptas visas robežas, dzīve ir haotiska (neattīstīts Karotājs). Mīlnieks dzīvo bangojošu jūtu varā, nespējot nekādi savaldīt šo enerģiju un viņam ir grūti atjēgties no atplūda periodiem (neattīstīts Viedais). Netiek atzītas nekādas normas un kārtība, netiek ievēroti termiņi (neattīstīts Valdnieks).

 

Ēnas pretpoli

Atkarīgais ir mīlnieks, kurš nav pratis pieslēgties šai enerģijai sevī – nemīl sevi un nav spējīgs mīlēt citus. Tādēļ projicē mīlestības alkas uz kādu ārēju objektu – tas var būt attiecību partneris, bet var būt arī nedzīvs objekts, piemēram, alkohols, narkotikas, azartspēles vai kāre kaut ko kolekcionēt. Atkarīgais mīlnieks sasniedz ekstāzi “savienojoties” ar šo objektu – izšķīstot konkrētā partnerī (vai arī pašā iekāres apmierināšanas procesā, kur ir neskaitāmi partneri), apreibinoties, pilnībā atdodoties spēlei vai kolekcionēšanai. Tai pat laikā patiesu mīlestību izjust nespēj. Mīlestības trūkums burtiski plēš viņu uz pusēm – atkarības ir neapzinātas rituālās prakses, ar kuru palīdzību tiek konservēta šī psihozes enerģija. Citiem vārdiem sakot, alkoholiķiem dzeršana ir veids kā izvairīties no psihozes un pašnāvības.

Impotentam Mīlnieka enerģija ir bloķēta – viņam ne tikai nav erekcijas, viņam liekas, ka viņš vispār neko vairs nejūt (kas nav tiesa). Sterilitātes un tukšuma sajūta, dzīvesprieka trūkums, depresija – tas ir emocionālais bloks ar kuru tiek konservēta psihoze. Cilvēkam tik ļoti pietrūkst mīlestības un tas viņam tik ļoti dziļi sāp, ka viņš ir atteicies no jebkādas jušanas.