Karotāja arhtetips

Karotāja teritorija: kaujas lauks. Viņu raksturo droša iesaistīšanās konfliktos un spēka pielietošana, ja tas nepieciešams, taču tas notiek stingri kontrolētā formā un ar mērķi konfliktus atrisināt – panākt mieru. Vīrietim ir jāspēj atšķirt pozitīva, pamatota agresivitāte no egocentriska, destruktīva niknuma un sadistiskas tīksmināšanās par savu spēku. Konflikts nav mērķis, bet tikai instruments. Tādēļ ne katrs karavīrs vai cīnītājs ir Karotājs.

Karotājam piemīt dvēseles nelokāmība: viņš uztur savas realitātes kārtību un robežas. Viņam ir skaidra un vienkārša pamatvērtību sistēma (kodekss). Karotājs sargā mūsu personības kodolu un mūsu psiholoģiskās robežas, lemjot, kad mums teikt “jā” un kad teikt “nē”. Izvairīšanās un nespēja pieņemt lēmumu norāda uz šī arhetipa vājo attīstību.

Karotājs ir uztrenējis nejūtību pret fizisku diskomfortu, sāpēm, bezmiegu un citām grūtībām. Uzdevums ir sasniegt nosprausto mērķi par spīti grūtībām un šķēršļiem. Uz viņu var paļauties gan ikdienas situācijā, gan krīzes gadījumā. Ir spējīgs uz pašuzupurēšanos, jo viņu vada kalpošana augstākam mērķim.  

Karotāja būtība izpaužas aktīvā rīcībā, viņš organizē un realizē iecerēto, pārdomāti izplāno to, kādi resursi ir vajadzīgi mērķa sasniegšanai. Karotāju raksturo viņa rūpīgi noslīpētās praktiskās iemaņas un prasmes – tas attiecas gan uz prasmi apieties ar pieejamajiem instrumentiem un ieročiem, gan uz ķermeņa spēku un veiklību, gan arī uz stratēģisko domāšanu.  

Karotāja dominance pār citām personības daļām izpaužas sakāpinātā agresijā un paranoidālā uzvedībā. Visur meklē ienaidnieku ar kuru cīnīties, pat attiecībās, ģimenē un sabiedrībā (neattīstīts Valdnieka arhetips). Viņam raksturīga intelektuāla aprobežotība – viņš daudz nedomā, tikai iet uz priekšu un cīnās, tādēļ var gadīties ka cīnās par apšaubāmām vērtībām (neattīstīts Viedā arhetips). Nejūtība pret diskomfortu var būt daļa no vispārējas nejūtības un emocionālas aprobežotības (neattīstīts Mīlnieka arhetips).

Ēnas pretpoli

Sadists ir nevis apzināti pieslēdzies Karotāja enerģijai, saglabājot savu patību, bet ļāvis tai pārņemt Ego funkcijas. Viņš ir pilnībā identificējies ar varu un vardarbību, ekstātiski izbaudot savu pārspēku. Viņam nav būtiska otra dzīvība un labklājība, sadists ir nejūtīga, nežēlīga kara mašīna, kuru vada akla vēlme dominēt. Tas ir tirāns, kurš nerēķinās ar upuriem, vai priekšnieks, kurš izturas pret padotajiem kā pret vergiem. Seržants, kurš dresē gan jauniesauktos, gan savu ģimeni. Sadisms var izpausties arī attiecībā pret sevi pašu – tas ir darbaholiķis, kurš sevi nodzen līdz galīgam izsīkumam.

Mazohists ir absolūti atdalījies no šīs enerģijas, redz pats sevi kā bezpalīdzīgu un tādēļ projicē savu iekšējo Karotāju uz kādu citu. Atradis varas un spēka ārēju iemiesojumu, viņš pilnībā pakļaujas tam un dievina to. Uzskata pazemojumus par pelnītu un taisnīgu attieksmi pret sevi un savu vājumu. Lieliski pacieš sāpes, pat izbauda tās. Gatavs pazemoties līdz pēdējam.