Tā jautātu cilvēks, kurš uzskata, ka viņa dzīvē vairs nav izaicinājumu: attiecībās viss ideāli, mīļotā sieviete iemirdzas katru reizi, kad viņš ienāk viesistabā, sit plaukstas, kad viņš ienāk virtuvē, un pavedinoši smaida, kad viņš ienāk guļamistabā. Bērni ir sajūsmā par tādu tēti, ar kuru var gan bumbu uzspēlēt, gan par dzīvi parunāties. Darbā viss iet uz “urrā!”, projekti nāk, alga aug, kolēģi dievina, priekšnieks gatavs savu vietu atdot kaut tūlīt. Draugu netrūkst – visi ciena un apbrīno – atsaucas kā uz piemēru visiem pārējiem čaļiem.
Šādi vīrieši eksistē tikai glancētu žurnālu lappusēs vai dāmu romānos. Tam visam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi 21. gadsimta Latvijā.
Vīriešiem ir daudz izaicinājumi. Mēs pastāvīgi cīnāmies ar naudas un laika trūkumu. Mēs paliekam resni, jo ēdam visādus mēslus – aizbildinoties, ka “nav laika” (vai prāta?) apstāties un parūpēties par normālu pārtiku. Un “nav laika” aiziet uz sporta zāli. Par savu tizlumu jau arī kauns. Kur pa šiem gadiem palikusi sportiskā forma? Vīrieša spēks? Vīrišķība? Kur?
Smēķējam, jo tās ir piecas minūtes, kad mums visi liek mieru. Un nervozējam, jo šādos pārdomu brīžos arvien biežāk uzbrūk sajūta, ka ne ar ko īsti netiekam galā. Kur palicis jaunietis-sapņotājs, kuram visas durvis bija vaļā un visa pasaule pie kājām? Kas noticis ar to jauno, daudzsološo profesionāli? Un vai tiešām tā nauda ir tā vērta?
Dažam sagribas iedzert. Nav ko slēpt – Latvijā vīrieši dzer bieži un daudz, jo reibums ļauj atlaist nervus un beidzot it kā nodot atbildību kādam citam… Vai tā ir atpūta? Jeb stulba nodzeršanās?
Mūsu sievietes pastāvīgi krīt mums uz nerviem, ir nīgras un nicinošas. Neredzot veci, kurš var uzņemties atbildību par ģimeni – viņas pašas sāk vilkt visu vezumu un kļūst valdonīgas un vīrišķīgas. Rodas iespaids, ka viņas neaiziet tikai tāpēc, ka nav jau pie kā – tava vecuma veči ir vienādi kretīniski, savukārt jaunākiem viņas nav interesantas. Vai tā ir mīlestība? Un vai sekss ir tikai tāpēc, lai izvairītos no jautājuma “Kāpēc mums jau 2 nedēļas nav seksa?”
Tēvs? Ar tēvu jau sen nav runāts, jo par ko tad runāsi… viņa jau tā īsti nekad nav bijis klāt. Ne toreiz, ne tagad. Padomju laiki… bija grūti… utt.
Māte? Viņa nekad nav spējusi redzēt mūsos vīriešus, tikai puikas, kas jāpamāca, jānorāj vai arī labos dēliņus, kas ieņems bezjēdzīgā vīra vietu. Jo tā viņu pašu savulaik audzināja – stingri un skarbi. Viņas acīs mēs, cerams, nekad nekļūsim pieauguši.
Bērni? Ar bērniem sen nav kopā nekas darīts, jo “nav laika”… Kā lai viņiem pasaka, ka mīlam viņus vairāk par visu pasaulē, vairāk par sevi pašu?
Kam prasīt atbildes? Vīriem. Vīriem, kas nav ne labāki, ne sliktāki par tevi, bet godīgāki. Vīriem, kas gatavi pastāstīt, kas viņus uztrauc un kas viņiem sāp, lai tu saprastu, ka neesi viens. Vīru grupā tu iemācies ne tikai dzirdēt patiesību par sevi, bet arī izturēt to. Tu mācies no citiem, bet viņi – no tevis. Kopā ar viņiem tu atrodi sevī karavīru, kurš prot aizstāvēt savas robežas, ir uzticams un modrs kā sargkareivis, kas nekad nepamet posteni un kurš uzvar ikvienu kauju bez cīņas. Kopā ar vīriem tu atradīsi sevī kaislīgu un romantisku mīlnieku, kurš nebaidās izjust, riskēt un apdedzināties, jo mīlestība ir tā vērta. Atradīsi sevī arī viedo burvi, kura prāts ir ne tikai kritisks, bet arī elastīgs un ass, kurš lasa cilvēku sejas un sirdis un prot apklust, lai dzirdētu, ko Dievs vai Liktenis cenšas viņam pateikt. Atradīsi sevī arī tēvu un valdnieku, kurš prot izveidot tik harmonisku rāmi un struktūru, ka nekāda “valdīšana” nemaz nav nepieciešama, bet ir vienmēr gatavs iejaukties, lai nepieļautu netaisnību.
Vīru grupa – tie ir tavi brāļi, kas tevi pieņem tādu, kāds esi. Viņi ciena vīrieti tevī un vienlaikus redz cauri tavam vājumam un tavai maskai. Viņi ir gatavi stāvēt tev blakus, ja vien tu esi gatavs nostāties blakus viņiem. Tā ir vispatiesākā draudzība un atbalsts, kas var būt starp vīriešiem. Bez starpniekiem un pompa. Bez izlikšanās un sacensības. Vīru grupā tu vari atklāties pavisam – neslēpt nevienu savu sāpi. Tu vari uzņemties atbildību par saviem izaicinājumiem un saņemt pārējo brāļu atbalstu. Vīru grupā vīrietis izzina savu vīrišķo būtību un sūtību, lai varētu dot vairāk šai pasaulei – vispirms pieņemt un pēc tam uzlabot to. Vīru grupā vīrietis atrod plašāku vīziju, kurai sekot, nevis paliek personiskās labsajūtas gūstā – vīrietis kļūst par labāku vīrieti.
Ja arī tu vēlies iet šo ceļu – sāc ar sadaļu Vīru Grupas Rokasgrāmata!
HO!
Jaunākie komentāri